Maija pēdējā dienā Kaldabruņas skolā biedrība “Ūdenszīmes” pulcēja gan lielus, gan mazus uz Vasaras vārtu atvēršanas svētkiem.
Pasākums ietvēra ļoti plašu programmu – jau pirms desmitiem rītā uz Vasaras talku ieradās kupls un darbīgs talkotāju pulciņš. Skolotāju Anitas Vērdiņas un Ilonas Kantānes vadībā Rubenes pamatskolas skolēni bija sagatavojušies Baskāju taciņas noslēguma darbiem. Jau pāris nedēļas iepriekš biedrības telpās savācās maisi ar čiekuriem, sūnām, akmentiņiem, zāģu skaidām, taču arī talkas dienā liela daļa bērnu ieradās ar savu pienesumu baskāju taciņai – tās bija gan skujas, gan egļu un priežu zari, gan sūnas. Pati Baskāju takas konstrukcija bija sagatavota jau iepriekš, un talkotājiem atlika virsadošākā nodarbe – izveidot tādu taciņas segumu, lai pēdas justu izmaiņas – mīkstas skaidiņas, durstīgas skujas, gludas malkas pagalītes, apaļi oļi, asāki vai maigāki čiekuri. Takas noslēgums arī ir ļoti patīkams – koka laipa un atvēsinošs dīķa ūdens! Par “visbīstamāko” takas vietu tika atzīti svaigie priežu čiekuri( no šī posma daudzi vēlējās pat izvairīties!), par vismaigāko – smalkās zāģu skaidas no gatera.
