Červonkas baznīcā izskanējusi koncertprogramma “Uz augšu!”
Jūlija pēdējā sestdiena mūs visus pārsteidza gan ar īsti vasarīgām lietusgāzēm, kas uzspodrināja arī Červonkas baznīcas grīdu, gan ar apbrīnojami pacilājošu kora “Senais kalns” koncertprogrammu Raiņa kristību dievnamā. Viss notikums atsauc atmiņā Rēzeknes mākslas koledžas pasniedzējas teikto: “Vajag staigāt apmēram kādu pusmetru no zemes. Tā, lai dubļi netiek klāt. Un lai kritiens atpakaļ nav pārāk sāpīgs”. Dubļu, izskalotu ceļu un slapjas zāles netrūka. Taču, iespējams gan, ka daudzus klausītājus un mūziķus sestdienas vakars pacēla uz augšu krietni vairāk kā tikai pusmetru.
Baudot radošo un silto atmosfēru Kaldabruņas skolā, vairākas kora pārstāves par koncerta norisēm tomēr bija ļoti skeptiskas: “Laukos neviens nekur neiet. Skaidrs, ka klausītāju nebūs. Tur taču( Červonkā) vairs nav pilnīgi nekā, no kurienes var rasties klausītāji? Mazākais klausītāju skaits, kam mēs esam dziedājuši, ir pieci cilvēki, varbūt šodien pārspēsim rekordu……Jūs vismaz atnāksiet? Izskatās, ka mēs dziedāsim sikspārņiem…..”. Mēs kā biedrības pārstāvji gan viesus mierinājām, jāatzīst, ar zināmu humora piedevu: “Ja reiz Asīzes Francisks sludināja putniem, tad “Senais kalns” var arī dziedāt sikspārņiem, nav nekāds kauns….” Jo – mums taču bija zināms, ka ikviens pasākumus, ko līdz šim esam rīkojuši Červonkā, ir bijis labi apmeklēts.
Tomēr – tādu klausītāju pieplūdumu nebijām gaidījuši arī mēs. Sēdvietu pietrūka, un mūzikas mīļotāju skaits krietni pārsniedza simts cilvēkus. Tālākie braucēji, ko pazinām, bija no Neretas novada, tāpat – no Dignājas, Dunavas, Leimaņu pagastiem. Daudzi no Bebrenes, Ancenes, Rubeņiem. Un, protams, Kaldabruņas saimnieces, ar skaistākajiem savu dārzu ziediem klēpī.
Koncerta programma ietvēra mūsdienu komponistu garīgo mūziku, renesanses mūziku, kā arī latviešu komponistu mazāk zināmus skaņdarbus. Liels pārsteigums daudziem bija virtuozie Marģera Zariņa madrigāli. Stunda aizritēja nepiedodami ātri, un, neraugoties uz vētraino klausītāju atsaucību, piedevās tika atskaņots tikai viens skaņdarbs. “Stunda. Koncertam pilnīgi pietiek. Vajag taču, lai klausītājs paliek gribot! Tāpat, kā no galda jāceļas mazliet izsalkušam,” svētdien, pārrunājot koncerta norises, teica diriģents Einārs Verro.
Vakars pēc koncerta tika aizvadīts Kaldabruņas skolā, un svētdienas rītā visi vēl pulcējāmies uz kopīgu mēģinājumu un sarunām. “Vakardiena bija brīnums. Arī mūsos atvērās kaut kas jauns – balss, emocijas, pilnīgi cits skanējums. Kaut kas papildus koncertam. Neko tādu nebijām gaidījuši, un mājās aizbrauksim ar pilnīgi citu skatījumu uz Latvijas laukiem. Arī – daudz bagātāki, ” atvadoties teica diriģente Zane Kažēna.
Svētdienas pēcpusdienā koristi vēl devās iepazīt citus Sēlijas brīnumus – Gārsenes takas, Tadevas Raiņa muzeja jauno ekspozīciju, romantisko Tadenavas bibliotēku, Zasas parku un amatniecības centru “Rūme”, Dunavas baznīcu un abas pārceltuves pāri Daugavai.
Červonkas baznīcas celšanu “Uz augšu!” mēs turpināsim, jo domubiedru loks tikai pieaug; interesi par Raiņa kristību dievnama apskati izsaka aizvien vairāk cilvēku. Šobrīd domājam par to, kā padarīt baznīcu atvērtu un interesantu arī ikdienā. Nākamais skaidri zināmais koncerts šeit plānots 2016. Gada decembrī – “Sala stabules”, sadarbībā ar folkloras kopu “Raksti”. Taču, ir pilnīgi iespējams, ka rudens sezonā dzimst vēl kāds pasākums.
Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Pasākums notiek ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par tā saturu atbild biedrība “Ūdenszīmes”
Biedrības “Ūdenszīmes” vadītāja Ieva Jātniece.
“Es lasu šo ziņu ar asarām acīs … ne bēdās, ne priekā, bet saviļņojumā, jo zinu, cik grūti dažreiz ir pārkāpt pāri tam “tur jau nekas nebūs” zīmogam un vēl līdzi pavilkt citus.
Ja būtu jāizvēlās kaklarota Latvijai, es gribētu lai tai pašā sirdī mirdzētu “Ūdenszīmju” pērle.”