Augusta samtainie vakari ir gluži kā tautasdziesma –
„Dieviņ, tavu gudrībiņu,
Cik augšā, tik zemē;
Cik augšā sīku zvaigžņu,
Tik zemē…………
Akmentiņu, ziedu katrā dārzā, ābolu ābelē, vasaras iespaidu mūsu izjūtās un pēdējo silto dienu steigas. 11. augusta naktī Latvijā vērojama Perseīdu plūsma – jā, krītošo zvaigžņu un vēlmju nakts. Šķiet, tas visvairāk mudināja „Ūdenszīmju” komandu organizēt pasākumu ārpus projektu norisēm un plāniem – kaut ko tādu, neizturami skaistu, saldu un romantisku – nu, kā silta, tumša vasaras nakts. Zvaigžņotie dārza svētki tieši tādi arī izdevās. Dāmas bija godam ievērojušas „dreskodu” – garās kleitas ar ziedu motīviem un platmales – tik tiešām, bija uz ko paskatīties, un Kaldabruņas skolas pagalms, kas citkārt mums likās pietiekami jauks un sakopts, nu veidoja gaužām pieticīgu fonu šim krāšņumam. Jāatzīst, ka parādījās arī kungi – vairāk gan pasākuma krēslainajā daļā, aizbildinoties ar to, ka viņiem nav atradušās piemērotas kleitas, un gaismā parādīties viņi neuzdrošinās. Pasākuma norises laiks arī bija biedrībai netipisks – to sākām astoņos vakarā ar Ingas Kraševskas koncertu. Liriskas un maigas melodijas, jā, īsti atbilstošas pasākuma iecerei. Vislielāko publikas atsaucību izpelnījās garīgā dziesma spāņu valodā, kas vēstīja par ticības lielumu.
Vēl viens pasākuma nosacījums bija – jāierodas ar mājas kūku. Un šai gadījumā jāsaka, ka vakaru būtu augstu novērtējis gan Karlsons, gan Vinnijs Pūks, jo dažādu kūku bija vairāk nekā piecpadsmit! Sveces gan neskaitījām……Šķiet, nevienam drosminiekam nebija iespējams nogaršot visas, mazākie un uzņēmīgākie ziņoja, ka apēduši pa sešiem vai astoņiem gabaliņiem, vairāk nekādi….Pieaugušie, protams, atpalika,kas ir patiešām žēl, jo kūkas bija neparasti dažādas, skaisti noformētas, pat ar stāstu un savu filozofiju.
Pēc cieņas izrādīšanas pasaules saldumam, sekoja vēl viens romantisks piedzīvojums – ceļojums uz Amsterdamas skaistākajiem dārziem, kurā mūs veda Latvijas Dārzu biedrības vadītāja Inita Šteinberga. Vakars jau satumsis, ārā uzstādīts lielais ekrāns, sveces, plīvojošas kleitas un Nīderlandes dārzu fotogrāfijas, kas atspoguļo rāmu, senu pārticību un izkoptu estētisko vidi. „Tā ir cita pasaule. Mums grūti iedomāties viņu ikdienu, kur ierasti interjeros tiek izmantots marmors, kristāla lustras, porcelāns. Tāpat – atvērto mājas plānojumu; jo – lai nokļūtu dārzā, ir jāiet tieši cauri mājai – dzīvojamajai istabai, virtuvei, reizēm pat vannasistabai. Nekas netiek slēpts. No otras puses – ir iespējams aizbraukt šādā ceļojumā, tas nav nemaz tik ārkārtīgi dārgi. Taču šovakar – ceļosim visas kopā!”, stāstīja mūsu gide. Arī viņas pašas tēls bija uzmanības vērts – melna garā kleita ar vizuļojošu ziedu muguras daļā, kupli mati, melna cepure ar sarkanām rozēm, koši sarkanas lūpas – nudien, dāmu vakara estētikas simbols!
Pēc Amsterdamas ceļojuma tumsa jau bija pilnīga un silta, laiks zvaigznēm! Un, lai tās labāk redzētu, kur jākrīt vairumā, debesīs raidījām ne tikai labās domas, bet arī vēlmju lampionus. Taču par šo procesu vislabāk var izstāstīt fotogrāfijas.
Kā izrādījās, šis tiešām bija pēdējais šīsvasaras siltais vakars – romantisks līdz sāpēm un neticības izjūtai. Acīmredzot, pēc tādām noskaņām mēs daudzas ilgojamies, jo dārza svētkos paviesoties bija ieradušās kundzes gan no Dunavas, gan Aknīstes, gan Ābeļu un Vīpes pagastiem.
Solītais negaiss un lietus? Bija gan – sākās 00 04., kad neapēstās kūkas saliktas ledusskapī un dekorācijas saritinātas.
