Darbu pie ES Mūžizglītības programmas Grundtvig mācību partnerību projekta „Māksla un ainava pieaugušo izglītībā” biedrība Lauku Partnerība „Sēlija” uzsāka 2013. gadā. Šai projektā līdzdarbojas septiņas valstis – Itālija, Grieķija, Turcija, Lielbritānija, Norvēģija, Francija un Latvija. Pirmajā darba vizītē uz Lielbritāniju šī projekta ietvaros devās LP „Sēlija” valdes priekšsēdētāja Skaidrīte Medvecka un valdes locekle Maija Bataraga.
Gatavošanās nākamajai vizītei bija jāuzsāk jau 2013. gada decembrī, jo, kā atzīmē Skaidrīte Medvecka: „Līdzdalība projektā mums jāuztver ļoti nopietni, jo esam vienīgā Austrumeiropas valsts šajā grupā, tāpat – esam vienīgā organizācija, kas darbojas laukos. Ir nepieciešams daudz zināšanu un apņēmības, lai mākslas jomā varētu pārstāvēt savu valsti līdzās visiem zināmām senu kultūru zemēm.” Tādēļ, lai izraudzītos dalībniekus vizītei Itālijā, LP „Sēlija” savu dalīborganizāciju vidū rīkoja konkursu „Ainava latviešu glezniecībā”, kura dalībniekiem bija jāiesniedz prezentācijas par šo tēmu. Kopumā tika saņemtas sešas prezentācijas, un, kaut arī skaits bija neliels, labāko izvēle – nebūt ne vienkārša, jo katram darbam piemita savs stils, personīgs skatījums uz ainavu Latvijas mākslā. Dalībai Itālijas vizītē tika izraudzītas divas dalībnieces – biedrības „Ūdenszīmes” pārstāve Solvita Kukle, kuras prezentācija izcēlās ar ļoti plašu, profesionālu skatījumu un biedrības „Vīpes stils” pārstāve Inese Bramane, kura gan klātesošos, gan vēlāk – jau starptautiskās darba grupas pārstāvjus – savaldzināja ar sulīgo lauku darbu attēlojumu latviešu glezniecībā. Kā LP „Sēlija” pārstāve uz Itāliju devās arī šīs organizācijas izpilddirektore Ieva Jātniece. 
Brauciens ilga no 25. līdz 31. martam, un tā laikā nācās apgūt tiešām daudz jaunas informācijas, prasmju un iemaņu. Nepilnu dienu bija iespējams pavadīt Romā, straujā tempā un patstāvīgi cenšoties apskatīt nelielu daļu no Mūžīgās pilsētas kultūrvēsturiskajiem objektiem. Nākamās dienas pagāja jau projekta norises vietā – ainaviskā Umbrijas reģiona mazpilsētā Kastiljone del Lago. Vizītes programma bija intensīva, taču lieliskā organizācija un pārdomātā programma ne brīdi nelika manīt nogurumu. Solvita Kukle saka: „Katra diena bija kā brīnišķīgs pārsteigums. Ik vakaru šķita, ka neko skaistāku mums vairs nevar parādīt. Kas gan var pārspēt Romu? Taču izrādās, ka Itālijas vidienes ainava un mazpilsēta aiz 15. gadsimta cietokšņa mūriem izstaro īstās Itālijas laipnību un rūpīgi saudzētas vēstures neatkārtojamo elpu. Nākamajā dienā seko Madžore sala Trasimeno ezerā un neparastas tehnikas fotodarbnīca. Pēc tam – vizīte viduslaiku pilī un gājiens pa cietokšņa mūriem, kurus projektējis tās īpašnieks Askanio della Korna. Trešajā dienā – Toskānas ieleja, Asīzes Franciska klosteris un Etrusku muzejs, bijām Kortonas pilsētā, kurā uzņemta slavenā filma „Zem Toskānas debesīm”. Arī pašas darba grupas norises bija tiešām aizraujošas, tā bija iespēja iepazīties ar interesantiem cilvēkiem no dažādām valstīm. Tik daudz iemācījos! Darba grupas draudzīgā un ieinteresētā attieksme bija pārsteidzoša, es taču biju pati jaunākā, un gan profesionāls fotogrāfs, gan matemātikas profesore ar mani runāja kā ar līdzvērtīgu.”
Šeit jāatzīmē, ka Solvita savos 22 gados tiešām bija jaunākā grupas dalībniece, jo Grundtvig programma ir adresēta pieaugušo izglītībai; un, iespējams, ka vairākus citus pārstāvjus no viņas jaunības matemātiskajā gadu skaitā šķīra pat pusgadsimts. Labvēlīgas gaisotnes piepildīto darba grupas atmosfēru atzīmē arī abas pārējās Latvijas pārstāves – Inese un Ieva. „Es ieguvu pilnīgi jaunu drosmi un pašpārliecību,” saka Inese, „brauciena sākumā ļoti uztraucos par savu angļu valodu, nesapratu neko, un, protams, baidījos atvērt muti. Taču trešajā dienā vairs nebija nekādu baiļu, runāju pa vārdam, un vārdi ataust atmiņā! Noteikti turpināšu mācīties valodu, tagad saprotu, ka es to varu, un ka tas man ir vajadzīgs.”
„Jutāmies ļoti labi – nepavisam ne kā cilvēciņi no nabadzīgas Eiropas Savienības valsts dziļiem laukiem. Tas, manā skatījumā, ir viens no lielākajiem šī brauciena ieguvumiem – brīva, sirsnīga komunikācija ar tik dažādiem cilvēkiem, zināšanu, viedokļu, kultūrvēsturiskās un šodienas dzīves pieredzes apmaiņa. Vienkāršā tūrisma braucienā neko tādu iegūt nav iespējams. Jāatzīst, arī pārstāvējām sevi labi – prezentācijas bija saistošas, tiešām radījām interesi gan par Latvijas mākslu, gan par mūsu zemi kopumā,” stāsta Ieva.
Sakārtojot iespaidus un ieguvumus, jāatzīmē vairākas lietas, kas noteikti būtu jāņem vērā, turpinot darbu gan pie šī, gan citiem starptautiskajiem projektiem:
– Labvēlība un atvērtība, gatavība dzirdēt un uzklausīt. Patiesa interese par cilvēkiem un zemēm, kuras viņi pārstāv. Pašcieņa. Apziņa par to, ka mūsu kultūra sniedz Eiropai ne mazāk svarīgu pienesumu.
– Zināšanas! Ne tikai angļu valodas zināšanas…..Ir jāzina ļoti daudz par savu valsti – par vēsturi, politiku, valodu, kultūru, mākslu, ikdienas dzīvi. Jautājumi, kas interesē inteliģentus un zinātkārus ārvalstu pārstāvjus, var būt visdažādākie.
– Brīvība un tolerance. Nopietnām lietām nav obligāti jābūt garlaicīgām un pārlieku oficiālām, tā ir pieaugušo izglītības „atslēdziņa”. Jā, darba grupa var notikt restorānā ar āra terasi, no kuras paveras sapņaina ainava. Tomēr programma ir dziļa un saturiski bagāta. Un – no tās iegūst gan savas jomas profesionāļi, gan iesācēji un interesenti.
– Vietējās vides laipnība. Arī – laipnība ar aprēķinu, kas nekādi nemazina atbraucēja labsajūtu. Itālijas mazpilsētā ļoti izjutām to, ka šādi projekti dod būtisku labumu vietējiem iedzīvotājiem – kafejnīcu, restorānu, viesnīcu, veikaliņu īpašniekiem. Visi to apzinās, un priecīgu sadarbojas. Tas jāapzinās arī mums – starptautiskie projekti ne tikai bagātina ar jaunu pieredzi, cilvēku apriti, zināšanām, bet arī – ar tīri ekonomiski izmērāmu pienesumu.
Taču šis brauciens nav darbības noslēgums. Tā starojums jau izplatās vairākos LP „Sēlija” darbības teritorijas novados. Vēl pirms vizītes – 21. martā – ar Solvitas Kukles un skolotājas Ilonas Kantānes prezentācijām biedrības „Ūdenszīmes” telpās iepazinās Rubeņu un Bebrenes skolēni un viņu vecāki. 11. aprīlī gan par mākslu, gan vizītes iespaidiem Inese, Solvita un Ieva stāstīja Rubeņu bibliotēkas organizētajā pasākumā „Māksla un ainava. Stāsts par Latviju un Itāliju”. Nākamā tikšanās notiks Krustpils novadā – Vīpes amatniecības centrā 25. aprīlī pl. 13 00.
Pats būtiskākais notikums gan ir Latvijas vizītes plānošana. Tā notiks no 25. līdz 29. jūnijam, kad pie mums ieradīsies sešu valstu pārstāvji. Detalizēts vizītes plāns vēl tiek gatavots, taču zināms, ka 27. jūnijā Grundtvig projekta grupa darbosies Siena skulptūru plenērā Kaldabruņas skolā un 28. jūnijā apmeklēs gan Vīpes amatniecības centru „Māzers”, gan Sēlijas tautas mākslas svētkus Sēlpilī. Tātad – gatavojot šo vizīti, mums būs visas iespējas izmantot tās zināšanas, ko guvām Itālijā.
Šķiet, viskoncentrētāk un, vienlaikus, visromantiskāk savus iespaidus par šo procesu ir noformulējusi Inese Bramane: „Ikdienā mēs esam kā putni, kas staigā pa zemi – nu, tādas kā irbītes….Itālijā es jutu, ka paceļos spārnos, lidoju! Tagad, pēc atgriešanās, esmu nolaidusies uz zemes. Bet zinu – es varu lidot, un noteikti lidošu atkal!”
Šo rakstu ar svaigu lidojuma sajūtu, un priecīgu soli pa zemi staigājot, sagatavoja Ieva Jātniece.