Izksanējis atmiņu un satikšanās pasākums “Rudens stāsti Kaldabruņā”.
Piektdien, 25. Oktobrī, jau no pulksten divpadsmitiem Kaldabruņas iedzīvotāji sāka pulcēties uz līdz šim nebijušu pasākumu – atmiņu un stāstu pēcpusdienu “Rudens stāsti Kaldabruņā”. Iecere par šādu notikumu radās jau pirms gada, kad iepazināmies ar folkloristu un varenu stāstnieku Gunti Pakalnu. Tāpat – biedrības vidē runājot par pasākumiem, kas būtu saistoši tieši gados vecākajiem un ar dzīves pieredzi bagātākajiem cilvēkiem, nonācām pie idejas, ka tieši Stāstnieku sarīkojums būtu tas formāts, kas dod iespēju visiem satikties, izrunāties, uzklausīt citu stāstus un dalīties ar savējiem.
Arī gatavošanās šim notikumam bija nopietns process – saturu un pēcpusdienas norises ar Gunti Pakalnu apspriedām jau no vasaras vidus. Oktobra sākumā pa Kaldabruņu sāka ceļot ielūgumi, ar kuru izplatīšanu talkā nāca gan biedrības biedri, gan pagasta pastniece. Neraugoties uz to, ka pasākums sākumā bija paredzēts tikai Kaldabruņas iedzīvotājiem, ar prieku sagaidījām viesus – atraktīvās stāstnieces no Slates, Rubeņiem un Dunavas. Kopumā sapulcējāmies vairāk nekā četrdesmit cilvēki, un vietas Kaldabruņas skolas ēdamzāle bija tik vien kā pietiekami, lai visi saspiestos silti un draudzīgi.
Pasākumu ar skaistu koncertu atklāja folkoras kopa “Dignōjīši” Aīdas Bikaunieces vadībā, jānožēlo tikai tas, ka mazajiem stāstniekiem tālāka līdzdalība pasākumā izpalika, jo bija jāsteidzas sagaidīt Izglītības un zinātnes ministrs, kurš tieši šajā dienā apmeklēja Dignājas pamatskolu.
Ņemot vērā to, ka ir veļu laiks, pasākuma pirmajai daļai Guntis Pakalns bija izvēlējies šīs tēmas stāstus un pasakas, un, jāatzīst, ka nemaz tik daudz pie vārda pats Dižais stāstnieks netika, jo, izrādās – vareni stāstītāji esam arī mēs paši. Bija gan ko brīnīties, gan ko smieties, un šķirties negribējās nepavisam.
Šķiet, vienas no labākajām atsauksmēm, kādas vien iespējamas, dzirdējām otrajā dienā: “Viss jau bija labi, tikai – vajadzēja sākt agrāk! ( pasākuma sākums bija 13 00) Citādi – tā gribējās vēl palikt un izrunāties, bet tak pie lopiem jāsteidzas, tumsa klāt!”
Un – stāstīšana jau nebeidzas ar piektdienas vakaru……vēl visu šo nedēļu, tiekoties ar cilvēkiem, dzirdam krietnu tiesu pārteidzošu stāstu – jo, lūk, visu taču vienā reizē nevar ne atcerēties, ne izstāstīt. Tādēļ arī esam nolēmuši, ka šis pasākums būs regulārs. Ja ne ātrāk, tad nākamajā rudenī atkal nāksim ar saviem stāstiem uz bijušo Kaldabruņas skolu.
Pasākums notika projekta “Sabiedriskās līdzdalības resursi lauku teritoriju attīstībā”; Nr. 2012.EEZ/DAP/MIC/034 ietvaros.
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Programmu finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts
