Augusta mēnesis mūsu biedrībai bija bagāts ne tikai ar pasākumiem, bet arī ar neparasti skaistu notikumu – mēs saņēmām Lauku Partnerības “Sēlija” ikgadējā konkursa “Vedējs 2011” laureāta balvu! Šis konkurss notiek visā bijušā Jēkabpils rajona teritorijā, un tam tiek izvirzīti sabiedriski aktīvi, daroši cilvēki. Cilvēki, kas iedvesmo apkārtējos, ved ārā no apnikuma, izmisuma, bezcerības …….. Pie tam – izvirzītaji ir kolēģi, kaimiņi, paziņas, nevis oficiālas institūcijas. Simboliska ir arī konkursa balva – lukturītis, kas rāda gaismu gan pašam vedējam, gan citiem. Tā nu es saņēmu šīgada lielo lukturīti, savukārt Indra un Inga – balvu par labākajiem literārajiem darbiem. Laureāta gods šķita saņemts avansā, jo aizvien liekas, kas visas ieceres vēl ir tikai sākumposmā un izdarītais tik ļoti atpaliek no tā, ko redzu iecerēs un sapņos. Tomēr – viss šis notikums bija brīnumskaists. Ar svinībām Lones kultūras namā un Saukas dabas parkā pie ezera, ar augusta ziedu klēpjiem un bezgala daudziem laba vēlējumiem – pat no tikai nedaudz iepazītiem cilvēkiem. Tā nu lukturītis stāv manās mājās uz loga, blakus Urālu kristālam, ko reiz Jūrmalā iemainīju pret kādu savu gleznu; abi uzkrāj mēness gaismu. Man, kā profesora Tolkīna mīļotājai, tas atgādina karafīti ar spožākās elfu zvaigznes Earendila gaismu, ko tumšajā ceļā Gredzena nēsātājam dāvāja elfu zemes valdniece, sakot: “Atceries par to, kad visas citas gaismas būs dzisušas…..jo dziļāka tumsa, jo elfu zemes zvaigznes mirdz spožāk.”
Pateicībā visiem, kas vairo šo zvaigžņu gaismu –
Ieva